Cilvēki ir dumjākās būtnes uz Zemes.

Ak, piedod, es tevi aizvainoju? Ja lasi šo, droši vien pieskaiti sevi pie intelektuālās, radošās un emociju pārbagātās cilvēku sugas. Jā, varbūt dzīvnieki, koki un mākoņi lasīt neprot, bet pat tie kaut kādā nesaprotamā, pārgudrā veidā zina kā izdzīvot, “ieklausīties” sevī un darīt to, kam tie radīti.

Kāpēc es nevaru būt fuc**ng optimists?

Kādēļ ir daļa cilvēku, kas katram mākonim atrod zelta maliņu, kam glāze vienmēr būs pus-pilna, turklāt, ja kaut kas ir slikti tātad nekas jau nav beidzies, jo viss taču vienmēr beidzas labi!!!???

Rūgumpods pēc dabas.

Cilvēki ir dažādi. Daži caurām dienām staigā apkārt smaidīgi un starojoši pat bez iemesla, citi ir nopietni, citi skumji, dažiem par visu pilnīgi vienalga, bet ko darīt ja pēc dabas esi rūgumpods?!

Mazie skaudīgie cilvēciņi!

Vai Tev kādreiz nav licies, ka reizēs, kad gūsti panākumus vai arī Tev gluži vienkārši veicas, kāds glūn uz Tevi un jau sejā redzams, ka šis cilvēks nav diezko priecīgs. Reizēm tiek “izspiests” neīsts smaids un pateikts kāda uzslavējoša frāze, kas gluži vai ar mocībām nāk pār otra lūpām. Un tad mēs sākam domā – kāpēc gan šis cilvēks vienkārši nevar par mums papriecāties?!

Šodien nopirkt kurpes vai jaunu seju?

Šodien, komunikācijas ētikas lekcija deva man iedvesmu tēmai par ko tūlīt runāšu (rakstīšu). Jau agrāk biju par to domājusi, taču ne tik nopietnā līmenī kā šoreiz. Runa ir par plastiskajām operācijām un sevis mākslīgu pārveidošanu. Šoreiz nedomāju cilvēkus ar iedzimtām kroplībām vai negadījumos gūtām traumām, kuras var labot šādā veidā. Mani daudz vairāk uztrauc tie pavisam normālie un veselie cilvēki, kuri vienkārši nolēmuši veikt kādas pārmaiņas savā ķermenī. Cik liela sabiedrības daļa uzskata, ka tā ir normāla parādība? Cik par to ir domājuši, bet cik jau paspējuši īstenot? Varbūt tā skaistā kaimiņu meitene nemaz nav tik formīga pateicoties mātei dabai, bet gan ķirurga prasmīgajām rokām…

Par laulībām… un šķiršanos!

Vakar mani pārsteidza ziņa, ka viena no manu radinieku ģimenēm notiek laulības šķiršanas process. To, ka šo laulību nevar saukt par laimīgu redzēja visi, un jau krietni sen. Sieva par vīru reti kad izteicās labi, un otrādi. Protams, reti kurš var lepoties ar savu ideālo ģimenes dzīvi… diemžēl tā nu tas ir, un tāpēc arī šis pāris bija ielikts tādā kā parasto vidusmēra pāru rāmī, un vairums domāja, ka tā tas arī paliks. Jo kā mēs zinām, cilvēki sava pieraduma un slinkuma dēļ bieži vien visu atstāj kā ir.

Tā kā uz manu komentāru Twitter.com: “Atkal laulības šķiršana… kāpēc cilvēki precas, ja nemīl? Kādēļ izliekamies, ka ir tā kas nav un otrādi? :(” bija arī atbildes :

• “Tāpēc, ka cilvēki sasteidz laulības! Vai arī iedomājas, ka pēc laulībām pavērsies cita dzīve,bet tā nenotiks,būs tāpat kā bija!”
• “Es domāju, ka tas tāpēc, ka visi baidās palikt vientuļi. Steidzas apstiprināt, un tad saprot ka kļūdījās.”
• “Vispār jau cilvēki neprecas ja nemīl! Kad cilvēki precas mīlestība viņu starpā ir pār pārēm! Tikai žēl, ka ne vnm līdz galam:/”

Es nevarēju par to visu neuzrakstīt.

Padoties ir TIK viegli!

Sēžu un nevaru izdomāt to sasodīto morālo situāciju. Tā jau apnicis fantazēt. It kā jau ikdienas ar mums notiek kaut kas, kas pārbauda mūsu morālās vērtības (godīgumu, patiesumu utt.), bet kad tas jāuzliek uz papīra, tad čiks vien sanāk. Kādēļ es vairs nevaru atcerēties nevienu situāciju, kad man būtu bijis grūti izlemt kā rīkoties, jo būtu bijuši tik daudz iespējamie varianti…

Un vispār, ja jūs zinātu cik man daudz, kas vēl jāizdara. Es te mokos ar šo nenozīmīgo mājas darbu, kamēr referātu kaudzes naski krājas. Uff…. man taču laika pietiek. varētu katru dienu pa pāris lpp. uzdrukāt, bet vai tad es to daru? Tikai tad, kad redz nodošanas termiņi mīs uz papēžiem, es varbūt sākšu kustināt savas slinkās smadzenes.

Sasodīts! Cik gan viegli ir padoties! Un redz kā sanāk…. ar šo brīnišķīgo slinkošanu es pati sev apgrūtināšu dzīvi, jo beigās čīkstēšu, ka jādara viss uzreiz un nav laika! :@ Esmu tik nikna uz sevi! Pa, kuru laiku es kļuvu par tik izlaidīgu sliņķi!?

Nu jā, it kā jau tā ir tipiska studentu īpašība – atlikt! Bet es zinu, ka varu arī sākt darīt visu laicīgi. Es zinu, ka varu!

Pat nezinu, kā lai saņemos…

Trakās dienas Stockmann!

Tas atkal ir noticis… Stockman Trakās dienas trako pilnā sparā. Braucot garām izskatās kā lapseņu pūznis. Cilvēki patiešām kļūst nekontrolējami, ne velti šī pasākuma rīkotāji tās nodēvējuši par Trakajām dienām. Reakcija ir tieši tāda. Šis masu vājprāts šķiet pārņem pat ļaudis, kas ikdienā uz veikalu dodas tikai reizi nedēļā un arī tad tikai, lai nopirktu pārtiku.