Cilvēki ir dumjākās būtnes uz Zemes.

Ak, piedod, es tevi aizvainoju? Ja lasi šo, droši vien pieskaiti sevi pie intelektuālās, radošās un emociju pārbagātās cilvēku sugas. Jā, varbūt dzīvnieki, koki un mākoņi lasīt neprot, bet pat tie kaut kādā nesaprotamā, pārgudrā veidā zina kā izdzīvot, “ieklausīties” sevī un darīt to, kam tie radīti.

Cilvēks – tas jau ir cits stāsts. Lai cik dziļi mūsu šūnu ģenētiskajā materiālā būtu ieprogrammēti veidi kā darīt sev un citiem labu, kā saprast savu ķermeni, tā vēlmes un vajadzības – mēs kļūstam akli, aizspiežam ausis un izslēdzam veselo saprātu, un darām visu galēji pretēji.

Kā teikuši gudri cilvēki – laimīgā ķermenī, slimība nemājo. Tad kāpēc šajā gadsimtā ik uz soļa satiekam čīkstošus, īdošus cilvēkus (esmu viena no viņiem), kas pat jauni būdami sirgst ar desmit dažādām kaitēm? Kāpēc nedzirdam savu ķermeni? Neanalizējam sajūtas? Akli skrienam sienā? Darām sev pāri? Strādājam darbu, kas mums riebjas, kas dzen mūs izmisumā? Skrienam kā apdulluši, aizmirstot sevi, savus hobijus un kaislības? Kāpēc?

Ja suns (tikai kā piemērs) apēdīs, ko sliktu, tam sāpēs vēders viņš apēdīs zāles kumšķi un gaidīs, kad paliks labāk. Un noteikti neēdīs vairs nekad, to kas licis tam sasirgt. Ko dara cilvēks? Viņš sajūtas kaut kā nelāgi, bet nodomā “gan jau pāries” un ignorē. Kad kaite kļūst neciešamāka, iedzer kādu tabletīti un turpina ignorēt. Kad viss jau ir tik slikti, ka gāž no kājām – sāk vaidēt “kāpēc ar mani tā?”, “kā tas varēja atgadīties?”, “es nekam nederu, jo tik daudz slimoju?”, “viss ir slikti!” utt.

 

Tiešām?! Tiešām!? Tu to pamanīji tikai tagad? Kurš neieklausījās savā ķermenī pie pirmā brīdinājuma? Suns vai Cilvēks?

Vai esmu atbildējusi uz tavu jautājumu – kāpēc manuprāt cilvēks ir dumjākā būtne uz Zemes?

Bet tai pat laikā esam arī viena no brīnišķīgākajām būtnēm uz Zemes. Tik pārsteidzošas lietas notiek, kad darām to, kas mūs iedvesmo, kas mums patīk. Mēs spējam radīt, izgudrot, iepriecināt! Tad kādēļ aizmest to visu!? Bērnībā to visu zinājām, bet kaut kā aizmirsām. Kādēļ ielikt sevi būrī, padarīt sevi nelaimīgu un neieklausīties sajūtās!?

Ja tu strādā izcili apmaksātā darbā, ar savu ofisu un tev ir dārga mašīna un māja pie jūras, bet tu nejūties laimīgs – tad PIEK*ST! Visiem nav jābūt izciliem baņķieriem ar doktora grādu un porše garāžā. Varbūt tava vieta ir citur. Varbūt jūties laimīgāks esot dārzkopis vai mājsaimniece? Nav svarīgi, ko citi teiks vai domās! Neuzspied sev sabiedrības izgudrotos standartus!

Ieklausies sevī, atrodi sevi un iemīli!