Kādu vakaru dodoties pastaigā, sāku aizdomāties par draugiem, cilvēkiem, kurus par tādiem saucam skaļi un kurus domās. Kurus no cilvēkiem, kas ir manā dzīvē ir tikai jauki paziņas, bet kuri īsti draugi?
Manuprāt draugs ir cilvēks, kas par tevi zina ko vairāk par tavu mīļāko krāsu un dzimšanas dienu. Cilvēks, kas piedzīvojis tavas izgāšanās un uzvaras, bijis līdzās, kad esi juties slikti, atbalstījis, kad esi pieņēmis kādu nopietnu lēmumu. Vai nav tā, ka mums apkārt ir tik daudz cilvēku, ko saucam par draugiem, ar kuriem pavadām laiku, bet kad tiešām vajadzīgs, šo cilvēku nekur nav. Tad ir grūti saprast, kā cilvēks ar tik daudz draugiem var justies tik viens. Vai tos cilvēkus, kurus skaļi saucam par draugiem, iekšēji izjūtam kā super jaukus paziņas ar kuriem pavadīt laiku. Vai tad, ja būs nepieciešama palīdzība šie “draugi” sniegs roku, vai neveikli uzgriezīs muguru?
Vai veltām laiku cilvēkiem, kas negribētu veltīt laiku mums?
Kas definē draugu? Kas raksturo tavus tuvākos cilvēkus?
feliisha
Par konfektēm un lietussargiem... 
23 februāris, 2015 at 10:22
Man nav daudz draugu un arī ar vārdiem nemētājos – saucot paziņas par tādiem. Jau sen esmu teikusi, ka viens labs draugs ir labāks par baru! 🙂
23 februāris, 2015 at 11:05
Tā varbūt ir pareizi, bet dažkārt vieglāk ir pateikt – es satikšos ar draugu, nevis paskaidrot cik tieši tuva vai laba paziņa tā ir. Sirdī draugi ir tikai daži, bet skaļi nosauktie daudz vairāk.
8 jūlija, 2015 at 11:08
Pārsvarā neasociēju draugus ar lietām, kur un kā man kāds ir palīdzējis. Ir bijuši brīži kad esmu saņēmis palīdzību vai tādu devis cilvēkiem, kurus varbūt arī vairs nekad nesatikšu. Šādi brīži paliek atmiņā. Es vairāk vai mazāk visus cilvēkus ar kuriem man ir kontakts, turu tuvākā vai tālākā distancē, jo izvēlos nepārbaudīt uzticības robežas vai arī lai nepieviltu apkārtējos.
Katram cilvēkam ir sava personība, un katrai personībai ir savs svars. Esot pārāk tuvu kādam ar pietiekami smagu personību vari attapties šī cilvēka “orbītā” no kuras vairs nespēj izbēgt bez katastrofas vai pat sadegt turpat uz vietas.
Velti laiku tam, kas Tev patīk, izvēlies pavadīt savu brīvo laiku tā kā Tev patīk, un ja ir kāds, kas vēlas darīt tieši to pašu, tad kapēc ne. Taču ja katru reizi kad saņem sms no “drauga” un sāc gudrot kārtējo atrunu, jo atceries visus neveiklos momentus, kādus Tev nācies piedzīvot šī cilvēka dēļ, tad ir vērts pārdomāt šādu attiecību vērtību.
Par draugiem es uzskatu cilvēkus ar kuriem, esmu dalijis lielākus vai mazākus emocionālus brīžus. Kaut vai tik vienkārša lieta kā saruna, kas Tevi izrauj no sūdu vētras kas notiek Tev apkārt. Tādi brīži paliek atmiņā uz visiem laikiem.
Tuvākos cilvēkus man raksturo tas, ka lai ko es viņiem stāstītu par savām interesēm un mērķiem, es vienmēr saņemšu atbalstu vai labu padomu bez skaudības, vai aizspriedumiem par maniem mērķiem un pratīs priecāties kopā ar mani. Cilvēki, kas necenšas no Tevis taisīt to ko viņi vēlas lai Tu būtu, bet gan izbauda tieši to kāda ir Tava personība vai pat spēcina Tavas labākās īpašības.