Parīze, gaidas un piedzīvotais.

Jocīgi kā zemapziņa dažkārt mēdz ierunāties skaļāk par apziņu. Kādu rītu piecēlos ar pilnīgu pārliecību, ka nākamajā gadā došos uz Parīzi. Pirms tam nekad nebiju domājusi, ka tā būtu pilsēta, kas būtu mana apceļojamo pilsētu saraksta augšgalā. Bet doma par Eifeļa torņa mājām bija iesakņojusies tik dziļi manā prātā, ka likās atpakaļ ceļa vairs nav. Manā nākamā gada kalendārā kā akmenī bija iekalts vārds Parīze.

Itālija, Roma [nobeigums]

Mūsu pēdējais rīts Romā vismaz laika apstākļu ziņā neatšķīrās no pārējiem svelmainajiem rītiem. Izstaipījuši savus sagurušos kauliņus mēs nolēmām savu pēdējo rītu šeit pavadīt, kā īsti itāļi. 

Itālija, Roma [3. daļa]

Savas aizņemtības un slinkuma dēļ esmu pamatīgi aizkavējusies ar šo raksta daļu. Bet nu pacietīgajiem, te nu būs tālākā lasāmviela.

Itālija, Roma [2. daļa]

Rīts pienāca nemanot, un mēs jau bijām iedzīvojušies plašajā viesu istabā.  Sapratām, ka vienīgais ēdamais ir līdzpaņemtās sausās zupiņas, un tā kā izsalkums bija milzīgs, ātri vien ķērāmies klāt.

Itālija, Roma [1. daļa]

Pirmais iespaids par Romu radās jau brīdī, kad lidmašīna samazināja augstumu un naksnīgajā melnumā zem mums dega miljardiem mazu gaismiņu. Šķita, ka mazajām uguntiņām, bija piebērta visa zeme un tām nebija ne gala, ne malas…

Itālija, Roma [Priekšvārds]

Man bija tā lielā laime pēdējās 3 dienas pavadīt saulainajā Romā, kur uz katra soļa sagaida kāds pārsteigums. Vietā, kur cilvēki ir savādāki, kur dzīvesstils ir krasi atšķirīgs no Latvijas. Šeit viss šķita tik savāds, koki savādāki, jūras ūdens sāļāks…